Ko domā jaunieši?

Mediju stereotipi par jauniešiem nereti liedz sabiedrībai saskatīt labos piemērus. Esam izveidojuši sižetu par pieciem radošiem jauniešiem, kuri dalījās savās domās ar mums. 

Zemāk skati interviju izgriezumus:

M4Y aptauja par jauniešu tēlu

M4Y analītiķim Matīsam, kafijas pauzes laikā,radās  interese-nez  kāda ir jauniešu attieksme vienam pret otru? Pēc neilga laika Matīss silti saģērbās un devās ielās. Viņš aptaujāja 100 cilvēkus, ja gribam būt precīzi. Rezultātā viņš nonāca pie secinājuma, ka attiecības starp jauniešiem ir samērā sarežģītas.
Izrādās, jaunieši viens pret otru izturas ar pietāti un nebūt nav atvērti tūlītējai komunikācijai, taču, atrodoties savās komforta zonās, viens uz otru raugās pozitīvi.
Citās domās ir pieaugušie. Tie uzskata, ka jaunieši nemaz nav ieinteresēti savstarpēji draudzēties un, protams, kad viņi paši bija jaunāki-ehh- zāle bija zaļāka, saulīte spožāka un cilvēki labāki.
Mūsu kolēģi pārsteidza sievietes, vārda vistiešākajā nozīmē, jo tās, uzskata, ka ar jauniešiem viss ir kārtībā!Matīsam radās aizdomas, ka tas ir tāpēc, ka sievietes pašas pēc dabas ir draudzīgākas, atvērtākas un runīgākas. Kā tajā sakāmvārdā - kā sauksi, tā atsauksies!
Tāpat Matīss uzzināja, ka savu viedokli par jauniešiem cilvēki aizgūst no diskusijām starp draugiem, paziņām un citiem līdzcilvēkiem. Otra populārākā atbilde bija mediji, bet trešā populārākā atbilde ir stereotipi, kas ir ne mazāk svarīgi, lainosliektos par pozitīvu, negatīvu vai neitrālu attieksmi pret jauniešiem.
Kopējā nots Matīsa sarunās iezīmējās par labu ikvienam respondentam, kurš sevi vērtē kā baltu un pūkainu, bet jauniešus redz kā problemātisku sabiedrības slāni. Uz jautājumu, ko viņš (respondents) būtu gatavs darīt lietas labā-vairākums atbild „Neko, ir labi tā kā ir.” Iespējams, tas tāpēc, ka cilvēki ir labi informēti par dažādām organizācijām, kuras nodarbojas ar jauniešiem un domā, ka jauniešu „sadraudzināšana” un iesaistīšana dažādos pasākumos ir šo organizāciju kompetence, misija un uzdevums, tāpēc, labākajā gadījumā, sabiedrības vecākie pārstāvji ir gatavi kļūt nedaudz atvērtāki pret jauniešiem... taču neprasiet neko vairāk!

Mediji un jaunieši

Latvijas plašsaziņu mediji atspoguļo sabiedriskās un ekonomiskās raizes par jauniešu aizplūšanu no Latvijas, vai nespēju iesaistīties vietējā darba tirgū. Ar Eiropas līdzfinansējumu tiek veicinātas dažādas programmas jauniešu integrēšanai nodarbinātības jautājumos, taču interneta vidē rakstu un ziņu komentāros vērojams pieaugošs nosodījums pret jauniešiem.

Mediji konstruē auditorijas sociālo realitāti un veido kopējo iespaidu, piemēram, ja mediji reprezentē jauniešus kā slinkus, neprasmīgus unpaaudzi uz kuru nākotnē nav ko cerēt, ekonomiskā kontekstā, tad sabiedrība ar laiku sāk atbilstoši reaģēt. Tāpat mediji reaģē uz notikumiem sabiedrībā, tos atspoguļojot-tādā veidā notiek mijiedarbība. Nevar noteikt precīzu robežu starp to, kurš vairāk nosaka domu virzību-sabiedrība medijiem, vai mediji sabiedrībai. Tie nepārtraukti mijiedarbojas.

Latvijas medijiem ir liela nozīme vērtību un sabiedrisko attieksmju veidošanā, it īpaši, ja runājam par elektroniskajiem plašsaziņu līdzekļiem, tādiem kā internets, kas spēj aptvert plašas auditorijas un aizņem nozīmīgu daļu cilvēku ikdienas dzīvē.

Mediji ir daļēji atbildīgi par sociālo problēmu atspoguļojumu un attieksmju veidošanu. Sabiedrība paļaujas uz mediju ziņu sniegtajiem avotiem un pieļauj, ka to atspoguļojums atbilst patiesībai.

Izveidojas saasināta situācija starp jauniešu vēlmi studēt, lai nodrošinātu sev turpmāku finansiālo labklājību, neatkarību un sabiedrības, nereti pat mācībspēku, nievājošo attieksmi, kas pauž, ka jaunieši ir „zudusī paaudze” (Veinberga, 2013), neizglītoti un ar nepamatoti augstām prasībām.

Taču nav arī skaidras kopsakarības izglītības sistēmā starp vidusskolu, augstskolām, arodskolām un darba devējiem. Latvijas izglītības sistēma nepārtraukti piedzīvo reformas. Nav noteiktu vadlīniju, ko Latvijas uzņēmēji vēlas attīstīt jauniešos, kamēr tie iegūst nepieciešamo izglītību..

Jaunieši ir stigmatizēta un mazaizsargāta grupa. Tās bezdarbam Latvijā uzmanība tikusi pievērsta salīdzinoši nesen. Par tiem ir aktuāli runāt kā tādiem, kuriem trūkst nepieciešamās darba pieredzes, lai pēc studijām, mācībām apmierinātu ražotāju un pakalpojuma sniedzēju prasības. Turklāt, medijos izskan viedoklis, ka jaunieši joprojām neapdomīgi izvēlas apgūt jomas, pēc kurām darba tirgū nav pieprasījuma. Sabiedrības gados vecākā un pieredzējusī daļa kritizē jauniešus par aizraušanos ar izklaidēm, apreibinošām vielām un līdzīgām bezatbildīgām rīcībām, kas, viņuprāt, norāda uz to, ka jauniešiem nevar uzticēties. Tos vajag īpaši sankcionēt un uzmanīt, lai novērstu iespējamību tiem kļūt par sabiedrībai bīstamiem indivīdiem.

Tāpat mediji turpina atainot bezdarbnieku kā sliņķi, slaistu, simtlatnieku, stipendiātu, kā personu, kura parazitē uz nevienam skaidri nedefinētu nodokļu naudas. Tādā veidā tiek veicināta sociālā noslāņošanās un ar to saistītajām parādībām tiek piešķirta kāda konkrēta nozīme. Galarezultātā cieš arī jaunākie darba tirgus dalībnieki-jaunieši.

2012. gadā tika veikts pētījums, kura laikā apskatīta teorētiskā literatūra par Latvijas ziņām interneta vietnēs un laikrakstos, kā arī apkopoti dati viena gada griezumā. Plaši apskatīti ziņu komentāri, kuros atspoguļojas sabiedrības atbalsts un nosodījums. Pētījuma gaitā aplūkoti arī sociālās realitātes konstruēšanas aspekti, kur uzsvars likts tieši uz stereotipu veidošanu. Aplūkots, kādas ir pozitīvās un negatīvās sekas šādām ziņām/viedokļiem medijos. Kāda ir sabiedrības attieksme pret jauniešiem, kā tie tiek apzīmogoti. Tēma tika aplūkota gan no teorētiskā, gan satura analīzes aspekta.

Rezultātā nācās secināt, ka masu mediji nenoliedzami ir viens no avotiem, kas piegādā informāciju par citām sociālajām grupām. Šī informācija jau sākotnēji var būt izkropļota, jo „žurnālists neapzināti izmanto savus kategorizācijas stereotipus vai arī tendenciozisamaina vietām cēloņus un sekas saskaņā ar sabiedrībā pastāvošo vairākuma izpratni par mazākuma grupas uzvedību. Aizspriedumu kultivācija publiskajā vidē var radīt efektu, ko dēvē par paredzējumiem, kas paši piepildās. Zinot vairākuma attieksmi, stigmatizētā grupa pieskaņo savu uzvedību vairākuma gaidām.Savukārt, stereotipu regulāra atkārtošana un alternatīvu viedokļu trūkums noved pie tā, ka stereotipi iedzīvojas un paliek par vispārzināmu patiesību-tos, kā mēs zinām, ir ļoti grūti lauzt!

Tāpēc M4Y uzskata, ka kompleksi ir jāstrādā gan ar jauniešiem, gan ar medijiem, skolām un ģimenēm, darba devējiem un NVO, tikai tā un vienīgi tā var gūt pozitīvu iznākumu.

Jauniešu attieksme pret dalību jaunatnes organizācijās

(SKDS pētījums 2008.gadā)

Pētījuma ietvaros tika noskaidrots, vai aptaujātie jaunieši ir veikuši brīvprātīgo darbu. Dati par atbildēm apkopoti grafikā.

Pēc diagrammas var secināt, kad samērā daudz jauniešu ir piedalījušies brīvprātīgo darbā. Vēl vairāk respondentu ir atzīmējuši, kad līdz šim to nebija darījuši, bet vēlētos pamēģināt. Tikai 20.6% no aptaujātajiem jauniešiem ir norādījuši, ka nekad nestrādās bez atlīdzības. Diagramma uzskatāmi parāda, ka jaunieši nemaz nav tik slinki un ka ir gatavi strādāt bez samaksas, jo jebkurš darbs, kaut vai bez samaksas dod pieredzi, kura varēs noderēt turpmākajā dzīvē. 

Pētījuma dalībniekiem tika lūgts arī norādīt, vai viņi būtu ieinteresēti iesaistīties kādā no jaunatnes organizācijām vai jauniešu iniciatīvu grupām.

Redzot atbildes uz šo jautājumu rodas sajūta, kad jaunieši tiešām ir slinki, jo vairāk kā 60% respondentu norāda, ka šobrīd nav ieinteresēti vai nekad neiesaistīsies kādā no jaunatnes organizācijām vai jauniešu iniciatīvu grupām. Ceturtā daļa jeb 25.3% jauniešu norāda, ka būtu ieinteresēti iesaistīties, bet nav dzirdējuši par šādu iespēju. Tikai 10.5% jau aktīvi iesaistās, taču tas ir samērā mazs rādītājs, attiecībā pret kopējo respondentu skaitu.

Aptaujas ietvaros respondentiem tika lūgts arī norādīt, kas viņiem traucē iesaistīties brīvprātīgā darba un jaunatnes organizāciju aktivitātēs. Jāatzīmē, ka šis bija t.s. „atvērtā” tipa jautājums, kurā pētījuma dalībniekiem netika piedāvāti atbilžu varianti, viņi brīvi formulēja savas atbildes, kas datu apstrādes gaitā tika apkopotas lielākās grupās. 

Šī tabula ļoti labi parāda galvenos iemeslus, kuri traucē jauniešiem iesaistīties brīvprātīga darba un jaunatnes organizāciju aktivitātēs. Vispopulārākās atbildes ir, kad viņiem nav laika, par maz informācijas un kad ir svarīgākas nodarbes. Laika trūkumu var apvienot ar to, kad viņiem ir svarīgākas nodarbes, jo gan ģimene, gan skola, gan darbs, kā arī hobiji ir tās lietas, kas aizpilda viņu laiku, tādējādi nepaliek brīvs brīdis citām nodarbēm. Ļoti lielu sašutumu rada tas, ka jaunieši norāda informācijas trūkumu kā iemeslu, lai neiesaistītos brīvprātīgajā darbā vai jaunatnes organizācijās, kas liek aizdomāties par pašu organizāciju vēlmi iesaistīt tajās jauniešus.

Jaunieši par negatīvo portretējumu medijos - kādi ir risinājumi?

TĒMA NR.6 - KĀ VARĒTU MAINĪT NEGATĪVO PORTRETĒJUMU MEDIJOS?

Ir jārunā ar visām iesaistītajām pusēm: medijiem, darba devējiem, izglītības iestādēm un vecākiem.Ir nepieciešami dialogi. Vairāk vajadzētu atspoguļot pozitīvo, lai tas iegulstas un paliek cilvēku prātos. Publikācijās jāraksta par jauniešu sasniegumiem, par paveiktajiem labajiem darbiem un viņu aktivitātēm, ne tikai sociālajos tīklos, bet arī realitātē. Ir jātiekas ar vidusskolēniem un jaunatni kopīgās lekcijās, šāda veida prezentācijās un jārāda bildes, video, jāstāsta, jāpopularizē citi veidi, kā sev piesaistīt mediju uzmanību un mainīt sabiedrības domu. Tiem, kam tomēr saglabājas tendence domāt negatīvi ieteiktu aiziet uz skolu un palūkoties, ko tie jaunieši tur dara! 

Jaunieši jauniešiem iesaka- apdomīgāk izteikties sociālajos portālos:

„Ļoti daudz liekas, nevajadzīgas un nekam nederīgas informācijas tiek „izsviests”draugiem.lv, FB, Twitter u.c. ...”

Interesantāk būtu lasīt par pozitīvo. Intervijas ar jauniem cilvēkiem, kas kaut ko nozīmīgu sasnieguši, piemēram uzsākuši savu biznesu. Kā arī neuzsvērt vārdu „jaunietis” brīžos, kad tiek runāts par gados jauniem cilvēkiem, kuri, kārtējo reizi, sagrēkojuši. Jāpopularizē ēnu dienas, prakses, konferences un pasākumi, kuri bez jauniešu līdzdalības būtu bezjēdzīgi. Tāpat pašiem jauniešiem jāpierāda ar savu centību, ka viņi nav izlaidušies slaisti. Kā vēl viena ideja izskanēja sadarbības iespēja ar NVO, kas regulāri varētu medijiem sūtīt preses relīzes par jauniešu pasākumiem un paveikto. 

Jaunietim nepieciešamās prasmes

TĒMA NR.5 - KĀDAS PRASMES UN ZINĀŠANAS JAUNIEŠIEM JĀAPGŪST?

Jaunieši atzīst, ka prasme komunicēt ar svešiniekiem un pārzināt krievu valodu, neapmulst situācijās, kurās jāpozicionē savs viedoklis. Faktiski, itin viss, ko dara, apgūst un iemācās var noderēt darbā un dzīvē.

Ir atsevišķas zināšanas, kuras dotajā brīdi šķiet bezjēdzīgas, 

bet tad ...hops!...  dzīve izspēlē kādu savu jociņu un tieši tas izrādās meklētais puzles gabaliņš.

Jāiemācās iekļauties laikā, skaidri, īsi un kodolīgi izteikties. Jauniešiem jāiemācās novērtēt sevi un aktīvāk jāaizstāv savas pozīcijas. Tāpat jāpabeidz viss, kas reiz uzsākts. Nedrīkst padoties grūtību priekšā, bet jāiet līdz galam. Daudzi padodas pēc pirmā vai otrā kursa, jo šķiet, ka studēt ir par grūtu, bet diploms ir jānopelna nevis jānopērk. Jārēķinās, ka katra jauna darbavieta pieprasīs savu specifiku, kuru nāksies apgūt un arī tur būs grūtības un izaicinājumi. Par profesionāli nepiedzimst, par to kļūst.

Jaunieti, tu zini, ko par tevi raksta medijos?

Jaunietis par sevi un vienaudžiem

TĒMA NR. 4. - KĀDAS ĪPAŠĪBAS UN PRASMES PIEMĪT JAUNIEŠIEM?

Tāpat kā cilvēki kopumā, arī jaunieši ir dažādi. Ir daudz aktīvu jauniešu ar radošām idejām, kurām tikai vajag platformu, lai tās realizētu un ir jaunieši, kuriem ir nosliece uz alkoholu, narkotikām vai kriminālu rīcību. Daudz nosaka pagātnes konteksts, no tā ir atkarīgs kā jaunietis sevi pasniedz šodien. To nosaka tas, kā viņš ir mācījies, ko darījis, kā audzināts mājās un kā pret viņu izturējušies vienaudži skolā. Mūsu diskusijas jaunieši arī nekautrējas atzīt, ka pašiem ir nācies sastapties gan arpozitīviem vienaudžiem, kas izmēģinās visu-būs uzcītīgi, mācīsies padziļināti un darīs vairāk, kā no viņiem sagaida, gan arī tādi, kas uzskata sevi par pārāk labiem, lai darītu „melno darbu”. 

Tomēr diskusijas dalībnieki bija vienās domās, proti, ka galvenokārt jaunieši ir komunikabli, atvērti dažādām jaunām, pat trakām idejām. Šī paaudze ir spēcīga tehnoloģijās un valodu prasmēs. Jāuzsver, ka jaunieši mūsdienās irar starptautisku pieredzi, atsaucīgi, pozitīvi, izglītoti, prot publiski droši uzstāties un aizstāvēt savu viedokli, tiem piemīt gribasspēks, mērķtiecība, vēlme mācīties un sasniegt izvirzītos mērķus. Jaunieši sevi saredz kā atraktīvu, aktīvu, jautru, pieklājīgu unentuziasma pilnu sabiedrības daļu ar kuru jārēķinās. Studente saka:

„Es noteikti pieņemtu darbā jauniešus, ja būtu darba devējs. Jā!- arī tad, ja viņiem nebūtu uzkrāta iepriekšējā pieredze. Nekas! Es zinu, ka viņi ātri adaptētos un tiktu galā ar izaicinājumiem.”

Tā kā sabiedrībā negatīvajam ir lielāka tendence piesaistīt uzmanību, tajā skaitā mediju uzmanību, tad ļaundabīgie stereotipi tikai iesakņojas dziļāk sabiedrības zemapziņā un tas ir kaitīgi sabiedrības veselībai.

Apburtais loks darba meklējumos

TĒMA NR.3 - AR KĀDĀM PROBLĒMĀM JAUNIEŠI SASTOPAS MEKLĒJOT DARBU?

Aktuālākā prasība -vismaz viena gada darba pieredze noteiktā jomā. Nu jau ikkatram labi zināmais apburtais loks. Jautājums paliek aktuāls, kur dabūt pieredz, ja neļauj pat pamēģināt? 

„Lielākas iespējas dabūt darbu ir tad, ja nepretendē uz „augstajiem” amatiem, taču sāk rasties aizdomas, ka mazās pilsētās visas, izņemot Rimi un Maksima, ir prestižas darba vietas. Tas aizvaino, ka jauniešus nepārtraukti sūta „mācīties” uz lielveikaliem. Pat, ja būšu strādājis McDonaldā, Rimi, Maksimā vai Hesburgerādarba devējs, kas meklēs programmētāju to nenovērtēs,jo –redziet- nebūs darba pieredzes attiecīgajā sfērā.”

Otra populārākā prasība, pret kuru viss „atduras” ir krievu valodas zināšanas. Jaunieši labi pārzina angļu, vācu, franču u.c. valodas, bet krievu valoda izpaliek. Tikai nonākot biznesa vidē, saproti, cik svarīgi ir prast to pārvaldīt, vismaz sarunvalodas līmenī. 

Jaunieši, kuri dabūjuši darbu atzīst, ka daudz nozīmē CV pievienotā vērtība. Piemēram, atsauksmes no prakses vietu vadītājiem, piedalīšanās dažādos rīkotos projektos, ERASMUS iespējas, vai tās būtu studijas vai prakse, tas ir tas, kas veido portfolio. 

Jaunieši medijos

TĒMA NR.2 - KĀPĒC, TAVUPRĀT, MEDIJI ATSPOGUĻO JAUNIETI NEGATĪVĀ VEIDĀ?

Jauniešu pārdomas:

Kaut kādā mērā jaunieši paši rada to negatīvo paštēlu,nekad nekas no nekā nerodas. Taču, atzīsim- mūsu sabiedrībai ir tendence „no mušas uzpūst ziloni”. Turklāt sliktās ziņas ir „ejošākas”, tās ir vieglāk pārdot. Vēl viens no iemesliem varētu būt mūžsenais paaudžu konflikts, cīņa pret jauniešu patvaļu. Kāds nomelno, cits pretojas un beigās iegūst abas „karojošās” puses. Nav noslēpums, ka negatīvas ziņas piesaista lielāku auditoriju, bet liela auditorija piesaista reklāmdevējus, tie savukārt, naudu un, kurš medijs nevēlas pelnīt? Tāpat arī negatīvas ziņas raisa diskusijas sabiedrībā, tās ir daudz interesantākas, aktuālākas, jo pozitīvais ir garlaicīgs un ātri izplēn. Turklāt,vecākai paaudzei pilnīgi viss, ko mēs ( jaunieši) darām, liekas negatīvs un nepareizs, tā vienmēr bijis, ir šodien un būs mūžīgi mūžos! Latvietis ir tendēts uz sliktas informācijas „uzsūkšanu”. Tā ir latvieša ikdienas nepieciešamā deva.

Jaunieši par jauniešiem un sevi

18. oktobrī Media4Youth rīkoja tikšanos ar Vidzemes augstskolas studentiem un aktīvajiem jauniešiem no Valmieras Valsts Ģimnāzijas. Tās laikā diskutējām par jauniešu atspoguļojumu medijos, apspriedām, kādus medijus jaunieši patērē ikdienā un, ko viņi paši domā par negatīvo portretējumu medijos. Turpmākajās dienās aplūkosim katru diskusiju tēmu atsevišķi. Sekojiet līdzi!

TĒMA NR.1 – NEGATĪVAIS JAUNIEŠU ATSPOGUĻOJUMS MEDIJOS

Uz jautājumu- kā jaunieši vērtē un kā jūtās, ka medijos par tiem izsakās negatīvi, klaji naidīgi un pazemojoši, atbildes iekrāsojās skumjās krāsās.

Jaunieši nebija gatavi redzēt tik koncentrētu viedokļu apkopojumu vienuviet. Pilnīgi visi jaunieši apgalvoja, ka šāds atspoguļojums ir nepatīkams, pat aizskarošs. Kā viena no diskusijas dalībniecēm izteicās: 

„Ja raksta, ka visi jaunieši ir slinki,

 tad viņi nomelno arī mani un tas, vienkārši, nav godīgi!”

Jaunie cilvēki jūtās pazemoti un izsmieti, jo atspoguļojums, kādu var ieraudzīt medijos nebūt neatbilst tam, ko viņi piedzīvo ikdienas saskarsmē ar vienaudžiem. Kāds cits turpina tēmu, sakot, ka jaunieši dara daudz labu lietu, kuru starpā ietilpst arī palīdzēšana apkārtējiem. Neviens nenoliedza, ka ir jaunieši, kuri kļūdās, taču nedrīkst pieļaut, ka šāds atspoguļojums tiek padarīts par „pats par sevi saprotams”, nomācot un izslēdzot pozitīvos piemērus.

Diskusijas pirmās tēmas noslēgumā jāakcentē, ka nereti jaunieši ir tie, kuri praksē ievieš jaunas tradīcijas, jaunas idejas un visam dod dzīvību! Jaunieši aicina medijus pārstāt fokusēties uz negācijām, bet paskatīties uz tiem labajiem darbiem, ko viņi ir realizējuši, piemēram, kādu jauniešu sadarbības projektu. Ir nepieciešams līdzsvars. 

Paula Raudsepa intervija ar Nodarbinātības valsts aģentūras direktori Inesi Kalvāni

Jauniešu skaits, kas nedz strādā, nedz mācās uz doto brīdi pasaulē ir sasniedzis 229 miljonus. Eiropas kontekstā tie ir 5,6 miljoni, taču Latvijā bez darba ir 11,4% jauniešu. Jauniešu bezdarbs Latvijā ir kļuvis par vienu no izteiktākajām ekonomikas problēmām pēdējās desmitgades laikā. Bezdarba iemesli ir dažādi - nepietiekama pieredze, zināšanas u.c. Pievienotajā video redzama Paula Raudsepa intervija ar Nodarbinātības valsts aģentūras direktori Inesi Kalvāni. Intervijas laikā tiek gūtas atbildes uz tādiem jautājumiem, kā - kāds ir Latvijas darba tirgus? Kādēļ darba devējiem ir grūtības atrast piemērotus darbiniekus? Kādas profesijas būs pieprasītas Latvijas darba tirgū nākotnē? u.c.

Ko Valmieras iedzīvotāji domā par jauniešiem?

Lai noskaidrotu, kādas ir Valmieras iedzīvotāju domas par jauniešiem, devāmies ielu intervijās. Aptaujāti tika 50 respondenti, vecumā no 16 līdz 82 gadiem.

Kad vaicājām cilvēkiem, daudzi izbrīnā ieplata acis un ilgi domāja, ko atbildēt, bet bija arī tādi, kuri nekavējoties pauda savu viedokli - ne to pozitīvāko. Par spīti tam, jāteic, ka trešdaļa valmieriešu redz jauniešus kā aktīvus un darboties gribošus. Tas, protams, priecē. Iespējams, ka pat vienīgais, kas spēj šo salīdzinoši pesimistisko atbilžu maratonu atsvaidzināt, jo pārējās atbildes jaunieša tēlu parādīja no tumšās puses. Ceturtā daļa aptaujāto uzskata, ka jaunieši Valmierā pārāk daudz lieto alkoholu un smēķē, 17% valmieriešu min, ka jaunā paaudze ir slinka un ar zemu atbildības sajūtu, kā arī pārāk daudz laika pavada pie datoriem. Jāsaka viens- ak, šīs tehnoloģijas…

Šīs aptaujas atbildes ir viens no iemesliem, kādēļ mēs esam nolēmuši rīkoties! Jaunieši nav tikai slinki alkoholiķi, viņi ir arī labi bērni saviem vecākiem, potenciālie darba tirgus veidotāji un mūsu nākotne!