Mediji un jaunieši

Latvijas plašsaziņu mediji atspoguļo sabiedriskās un ekonomiskās raizes par jauniešu aizplūšanu no Latvijas, vai nespēju iesaistīties vietējā darba tirgū. Ar Eiropas līdzfinansējumu tiek veicinātas dažādas programmas jauniešu integrēšanai nodarbinātības jautājumos, taču interneta vidē rakstu un ziņu komentāros vērojams pieaugošs nosodījums pret jauniešiem.

Mediji konstruē auditorijas sociālo realitāti un veido kopējo iespaidu, piemēram, ja mediji reprezentē jauniešus kā slinkus, neprasmīgus unpaaudzi uz kuru nākotnē nav ko cerēt, ekonomiskā kontekstā, tad sabiedrība ar laiku sāk atbilstoši reaģēt. Tāpat mediji reaģē uz notikumiem sabiedrībā, tos atspoguļojot-tādā veidā notiek mijiedarbība. Nevar noteikt precīzu robežu starp to, kurš vairāk nosaka domu virzību-sabiedrība medijiem, vai mediji sabiedrībai. Tie nepārtraukti mijiedarbojas.

Latvijas medijiem ir liela nozīme vērtību un sabiedrisko attieksmju veidošanā, it īpaši, ja runājam par elektroniskajiem plašsaziņu līdzekļiem, tādiem kā internets, kas spēj aptvert plašas auditorijas un aizņem nozīmīgu daļu cilvēku ikdienas dzīvē.

Mediji ir daļēji atbildīgi par sociālo problēmu atspoguļojumu un attieksmju veidošanu. Sabiedrība paļaujas uz mediju ziņu sniegtajiem avotiem un pieļauj, ka to atspoguļojums atbilst patiesībai.

Izveidojas saasināta situācija starp jauniešu vēlmi studēt, lai nodrošinātu sev turpmāku finansiālo labklājību, neatkarību un sabiedrības, nereti pat mācībspēku, nievājošo attieksmi, kas pauž, ka jaunieši ir „zudusī paaudze” (Veinberga, 2013), neizglītoti un ar nepamatoti augstām prasībām.

Taču nav arī skaidras kopsakarības izglītības sistēmā starp vidusskolu, augstskolām, arodskolām un darba devējiem. Latvijas izglītības sistēma nepārtraukti piedzīvo reformas. Nav noteiktu vadlīniju, ko Latvijas uzņēmēji vēlas attīstīt jauniešos, kamēr tie iegūst nepieciešamo izglītību..

Jaunieši ir stigmatizēta un mazaizsargāta grupa. Tās bezdarbam Latvijā uzmanība tikusi pievērsta salīdzinoši nesen. Par tiem ir aktuāli runāt kā tādiem, kuriem trūkst nepieciešamās darba pieredzes, lai pēc studijām, mācībām apmierinātu ražotāju un pakalpojuma sniedzēju prasības. Turklāt, medijos izskan viedoklis, ka jaunieši joprojām neapdomīgi izvēlas apgūt jomas, pēc kurām darba tirgū nav pieprasījuma. Sabiedrības gados vecākā un pieredzējusī daļa kritizē jauniešus par aizraušanos ar izklaidēm, apreibinošām vielām un līdzīgām bezatbildīgām rīcībām, kas, viņuprāt, norāda uz to, ka jauniešiem nevar uzticēties. Tos vajag īpaši sankcionēt un uzmanīt, lai novērstu iespējamību tiem kļūt par sabiedrībai bīstamiem indivīdiem.

Tāpat mediji turpina atainot bezdarbnieku kā sliņķi, slaistu, simtlatnieku, stipendiātu, kā personu, kura parazitē uz nevienam skaidri nedefinētu nodokļu naudas. Tādā veidā tiek veicināta sociālā noslāņošanās un ar to saistītajām parādībām tiek piešķirta kāda konkrēta nozīme. Galarezultātā cieš arī jaunākie darba tirgus dalībnieki-jaunieši.

2012. gadā tika veikts pētījums, kura laikā apskatīta teorētiskā literatūra par Latvijas ziņām interneta vietnēs un laikrakstos, kā arī apkopoti dati viena gada griezumā. Plaši apskatīti ziņu komentāri, kuros atspoguļojas sabiedrības atbalsts un nosodījums. Pētījuma gaitā aplūkoti arī sociālās realitātes konstruēšanas aspekti, kur uzsvars likts tieši uz stereotipu veidošanu. Aplūkots, kādas ir pozitīvās un negatīvās sekas šādām ziņām/viedokļiem medijos. Kāda ir sabiedrības attieksme pret jauniešiem, kā tie tiek apzīmogoti. Tēma tika aplūkota gan no teorētiskā, gan satura analīzes aspekta.

Rezultātā nācās secināt, ka masu mediji nenoliedzami ir viens no avotiem, kas piegādā informāciju par citām sociālajām grupām. Šī informācija jau sākotnēji var būt izkropļota, jo „žurnālists neapzināti izmanto savus kategorizācijas stereotipus vai arī tendenciozisamaina vietām cēloņus un sekas saskaņā ar sabiedrībā pastāvošo vairākuma izpratni par mazākuma grupas uzvedību. Aizspriedumu kultivācija publiskajā vidē var radīt efektu, ko dēvē par paredzējumiem, kas paši piepildās. Zinot vairākuma attieksmi, stigmatizētā grupa pieskaņo savu uzvedību vairākuma gaidām.Savukārt, stereotipu regulāra atkārtošana un alternatīvu viedokļu trūkums noved pie tā, ka stereotipi iedzīvojas un paliek par vispārzināmu patiesību-tos, kā mēs zinām, ir ļoti grūti lauzt!

Tāpēc M4Y uzskata, ka kompleksi ir jāstrādā gan ar jauniešiem, gan ar medijiem, skolām un ģimenēm, darba devējiem un NVO, tikai tā un vienīgi tā var gūt pozitīvu iznākumu.

Jauniešu attieksme pret dalību jaunatnes organizācijās

(SKDS pētījums 2008.gadā)

Pētījuma ietvaros tika noskaidrots, vai aptaujātie jaunieši ir veikuši brīvprātīgo darbu. Dati par atbildēm apkopoti grafikā.

Pēc diagrammas var secināt, kad samērā daudz jauniešu ir piedalījušies brīvprātīgo darbā. Vēl vairāk respondentu ir atzīmējuši, kad līdz šim to nebija darījuši, bet vēlētos pamēģināt. Tikai 20.6% no aptaujātajiem jauniešiem ir norādījuši, ka nekad nestrādās bez atlīdzības. Diagramma uzskatāmi parāda, ka jaunieši nemaz nav tik slinki un ka ir gatavi strādāt bez samaksas, jo jebkurš darbs, kaut vai bez samaksas dod pieredzi, kura varēs noderēt turpmākajā dzīvē. 

Pētījuma dalībniekiem tika lūgts arī norādīt, vai viņi būtu ieinteresēti iesaistīties kādā no jaunatnes organizācijām vai jauniešu iniciatīvu grupām.

Redzot atbildes uz šo jautājumu rodas sajūta, kad jaunieši tiešām ir slinki, jo vairāk kā 60% respondentu norāda, ka šobrīd nav ieinteresēti vai nekad neiesaistīsies kādā no jaunatnes organizācijām vai jauniešu iniciatīvu grupām. Ceturtā daļa jeb 25.3% jauniešu norāda, ka būtu ieinteresēti iesaistīties, bet nav dzirdējuši par šādu iespēju. Tikai 10.5% jau aktīvi iesaistās, taču tas ir samērā mazs rādītājs, attiecībā pret kopējo respondentu skaitu.

Aptaujas ietvaros respondentiem tika lūgts arī norādīt, kas viņiem traucē iesaistīties brīvprātīgā darba un jaunatnes organizāciju aktivitātēs. Jāatzīmē, ka šis bija t.s. „atvērtā” tipa jautājums, kurā pētījuma dalībniekiem netika piedāvāti atbilžu varianti, viņi brīvi formulēja savas atbildes, kas datu apstrādes gaitā tika apkopotas lielākās grupās. 

Šī tabula ļoti labi parāda galvenos iemeslus, kuri traucē jauniešiem iesaistīties brīvprātīga darba un jaunatnes organizāciju aktivitātēs. Vispopulārākās atbildes ir, kad viņiem nav laika, par maz informācijas un kad ir svarīgākas nodarbes. Laika trūkumu var apvienot ar to, kad viņiem ir svarīgākas nodarbes, jo gan ģimene, gan skola, gan darbs, kā arī hobiji ir tās lietas, kas aizpilda viņu laiku, tādējādi nepaliek brīvs brīdis citām nodarbēm. Ļoti lielu sašutumu rada tas, ka jaunieši norāda informācijas trūkumu kā iemeslu, lai neiesaistītos brīvprātīgajā darbā vai jaunatnes organizācijās, kas liek aizdomāties par pašu organizāciju vēlmi iesaistīt tajās jauniešus.

Jaunieši par negatīvo portretējumu medijos - kādi ir risinājumi?

TĒMA NR.6 - KĀ VARĒTU MAINĪT NEGATĪVO PORTRETĒJUMU MEDIJOS?

Ir jārunā ar visām iesaistītajām pusēm: medijiem, darba devējiem, izglītības iestādēm un vecākiem.Ir nepieciešami dialogi. Vairāk vajadzētu atspoguļot pozitīvo, lai tas iegulstas un paliek cilvēku prātos. Publikācijās jāraksta par jauniešu sasniegumiem, par paveiktajiem labajiem darbiem un viņu aktivitātēm, ne tikai sociālajos tīklos, bet arī realitātē. Ir jātiekas ar vidusskolēniem un jaunatni kopīgās lekcijās, šāda veida prezentācijās un jārāda bildes, video, jāstāsta, jāpopularizē citi veidi, kā sev piesaistīt mediju uzmanību un mainīt sabiedrības domu. Tiem, kam tomēr saglabājas tendence domāt negatīvi ieteiktu aiziet uz skolu un palūkoties, ko tie jaunieši tur dara! 

Jaunieši jauniešiem iesaka- apdomīgāk izteikties sociālajos portālos:

„Ļoti daudz liekas, nevajadzīgas un nekam nederīgas informācijas tiek „izsviests”draugiem.lv, FB, Twitter u.c. ...”

Interesantāk būtu lasīt par pozitīvo. Intervijas ar jauniem cilvēkiem, kas kaut ko nozīmīgu sasnieguši, piemēram uzsākuši savu biznesu. Kā arī neuzsvērt vārdu „jaunietis” brīžos, kad tiek runāts par gados jauniem cilvēkiem, kuri, kārtējo reizi, sagrēkojuši. Jāpopularizē ēnu dienas, prakses, konferences un pasākumi, kuri bez jauniešu līdzdalības būtu bezjēdzīgi. Tāpat pašiem jauniešiem jāpierāda ar savu centību, ka viņi nav izlaidušies slaisti. Kā vēl viena ideja izskanēja sadarbības iespēja ar NVO, kas regulāri varētu medijiem sūtīt preses relīzes par jauniešu pasākumiem un paveikto.