Mediji un jaunieši

Latvijas plašsaziņu mediji atspoguļo sabiedriskās un ekonomiskās raizes par jauniešu aizplūšanu no Latvijas, vai nespēju iesaistīties vietējā darba tirgū. Ar Eiropas līdzfinansējumu tiek veicinātas dažādas programmas jauniešu integrēšanai nodarbinātības jautājumos, taču interneta vidē rakstu un ziņu komentāros vērojams pieaugošs nosodījums pret jauniešiem.

Mediji konstruē auditorijas sociālo realitāti un veido kopējo iespaidu, piemēram, ja mediji reprezentē jauniešus kā slinkus, neprasmīgus unpaaudzi uz kuru nākotnē nav ko cerēt, ekonomiskā kontekstā, tad sabiedrība ar laiku sāk atbilstoši reaģēt. Tāpat mediji reaģē uz notikumiem sabiedrībā, tos atspoguļojot-tādā veidā notiek mijiedarbība. Nevar noteikt precīzu robežu starp to, kurš vairāk nosaka domu virzību-sabiedrība medijiem, vai mediji sabiedrībai. Tie nepārtraukti mijiedarbojas.

Latvijas medijiem ir liela nozīme vērtību un sabiedrisko attieksmju veidošanā, it īpaši, ja runājam par elektroniskajiem plašsaziņu līdzekļiem, tādiem kā internets, kas spēj aptvert plašas auditorijas un aizņem nozīmīgu daļu cilvēku ikdienas dzīvē.

Mediji ir daļēji atbildīgi par sociālo problēmu atspoguļojumu un attieksmju veidošanu. Sabiedrība paļaujas uz mediju ziņu sniegtajiem avotiem un pieļauj, ka to atspoguļojums atbilst patiesībai.

Izveidojas saasināta situācija starp jauniešu vēlmi studēt, lai nodrošinātu sev turpmāku finansiālo labklājību, neatkarību un sabiedrības, nereti pat mācībspēku, nievājošo attieksmi, kas pauž, ka jaunieši ir „zudusī paaudze” (Veinberga, 2013), neizglītoti un ar nepamatoti augstām prasībām.

Taču nav arī skaidras kopsakarības izglītības sistēmā starp vidusskolu, augstskolām, arodskolām un darba devējiem. Latvijas izglītības sistēma nepārtraukti piedzīvo reformas. Nav noteiktu vadlīniju, ko Latvijas uzņēmēji vēlas attīstīt jauniešos, kamēr tie iegūst nepieciešamo izglītību..

Jaunieši ir stigmatizēta un mazaizsargāta grupa. Tās bezdarbam Latvijā uzmanība tikusi pievērsta salīdzinoši nesen. Par tiem ir aktuāli runāt kā tādiem, kuriem trūkst nepieciešamās darba pieredzes, lai pēc studijām, mācībām apmierinātu ražotāju un pakalpojuma sniedzēju prasības. Turklāt, medijos izskan viedoklis, ka jaunieši joprojām neapdomīgi izvēlas apgūt jomas, pēc kurām darba tirgū nav pieprasījuma. Sabiedrības gados vecākā un pieredzējusī daļa kritizē jauniešus par aizraušanos ar izklaidēm, apreibinošām vielām un līdzīgām bezatbildīgām rīcībām, kas, viņuprāt, norāda uz to, ka jauniešiem nevar uzticēties. Tos vajag īpaši sankcionēt un uzmanīt, lai novērstu iespējamību tiem kļūt par sabiedrībai bīstamiem indivīdiem.

Tāpat mediji turpina atainot bezdarbnieku kā sliņķi, slaistu, simtlatnieku, stipendiātu, kā personu, kura parazitē uz nevienam skaidri nedefinētu nodokļu naudas. Tādā veidā tiek veicināta sociālā noslāņošanās un ar to saistītajām parādībām tiek piešķirta kāda konkrēta nozīme. Galarezultātā cieš arī jaunākie darba tirgus dalībnieki-jaunieši.

2012. gadā tika veikts pētījums, kura laikā apskatīta teorētiskā literatūra par Latvijas ziņām interneta vietnēs un laikrakstos, kā arī apkopoti dati viena gada griezumā. Plaši apskatīti ziņu komentāri, kuros atspoguļojas sabiedrības atbalsts un nosodījums. Pētījuma gaitā aplūkoti arī sociālās realitātes konstruēšanas aspekti, kur uzsvars likts tieši uz stereotipu veidošanu. Aplūkots, kādas ir pozitīvās un negatīvās sekas šādām ziņām/viedokļiem medijos. Kāda ir sabiedrības attieksme pret jauniešiem, kā tie tiek apzīmogoti. Tēma tika aplūkota gan no teorētiskā, gan satura analīzes aspekta.

Rezultātā nācās secināt, ka masu mediji nenoliedzami ir viens no avotiem, kas piegādā informāciju par citām sociālajām grupām. Šī informācija jau sākotnēji var būt izkropļota, jo „žurnālists neapzināti izmanto savus kategorizācijas stereotipus vai arī tendenciozisamaina vietām cēloņus un sekas saskaņā ar sabiedrībā pastāvošo vairākuma izpratni par mazākuma grupas uzvedību. Aizspriedumu kultivācija publiskajā vidē var radīt efektu, ko dēvē par paredzējumiem, kas paši piepildās. Zinot vairākuma attieksmi, stigmatizētā grupa pieskaņo savu uzvedību vairākuma gaidām.Savukārt, stereotipu regulāra atkārtošana un alternatīvu viedokļu trūkums noved pie tā, ka stereotipi iedzīvojas un paliek par vispārzināmu patiesību-tos, kā mēs zinām, ir ļoti grūti lauzt!

Tāpēc M4Y uzskata, ka kompleksi ir jāstrādā gan ar jauniešiem, gan ar medijiem, skolām un ģimenēm, darba devējiem un NVO, tikai tā un vienīgi tā var gūt pozitīvu iznākumu.