Jaunietim nepieciešamās prasmes

TĒMA NR.5 - KĀDAS PRASMES UN ZINĀŠANAS JAUNIEŠIEM JĀAPGŪST?

Jaunieši atzīst, ka prasme komunicēt ar svešiniekiem un pārzināt krievu valodu, neapmulst situācijās, kurās jāpozicionē savs viedoklis. Faktiski, itin viss, ko dara, apgūst un iemācās var noderēt darbā un dzīvē.

Ir atsevišķas zināšanas, kuras dotajā brīdi šķiet bezjēdzīgas, 

bet tad ...hops!...  dzīve izspēlē kādu savu jociņu un tieši tas izrādās meklētais puzles gabaliņš.

Jāiemācās iekļauties laikā, skaidri, īsi un kodolīgi izteikties. Jauniešiem jāiemācās novērtēt sevi un aktīvāk jāaizstāv savas pozīcijas. Tāpat jāpabeidz viss, kas reiz uzsākts. Nedrīkst padoties grūtību priekšā, bet jāiet līdz galam. Daudzi padodas pēc pirmā vai otrā kursa, jo šķiet, ka studēt ir par grūtu, bet diploms ir jānopelna nevis jānopērk. Jārēķinās, ka katra jauna darbavieta pieprasīs savu specifiku, kuru nāksies apgūt un arī tur būs grūtības un izaicinājumi. Par profesionāli nepiedzimst, par to kļūst.

Jaunieti, tu zini, ko par tevi raksta medijos?

Jaunietis par sevi un vienaudžiem

TĒMA NR. 4. - KĀDAS ĪPAŠĪBAS UN PRASMES PIEMĪT JAUNIEŠIEM?

Tāpat kā cilvēki kopumā, arī jaunieši ir dažādi. Ir daudz aktīvu jauniešu ar radošām idejām, kurām tikai vajag platformu, lai tās realizētu un ir jaunieši, kuriem ir nosliece uz alkoholu, narkotikām vai kriminālu rīcību. Daudz nosaka pagātnes konteksts, no tā ir atkarīgs kā jaunietis sevi pasniedz šodien. To nosaka tas, kā viņš ir mācījies, ko darījis, kā audzināts mājās un kā pret viņu izturējušies vienaudži skolā. Mūsu diskusijas jaunieši arī nekautrējas atzīt, ka pašiem ir nācies sastapties gan arpozitīviem vienaudžiem, kas izmēģinās visu-būs uzcītīgi, mācīsies padziļināti un darīs vairāk, kā no viņiem sagaida, gan arī tādi, kas uzskata sevi par pārāk labiem, lai darītu „melno darbu”. 

Tomēr diskusijas dalībnieki bija vienās domās, proti, ka galvenokārt jaunieši ir komunikabli, atvērti dažādām jaunām, pat trakām idejām. Šī paaudze ir spēcīga tehnoloģijās un valodu prasmēs. Jāuzsver, ka jaunieši mūsdienās irar starptautisku pieredzi, atsaucīgi, pozitīvi, izglītoti, prot publiski droši uzstāties un aizstāvēt savu viedokli, tiem piemīt gribasspēks, mērķtiecība, vēlme mācīties un sasniegt izvirzītos mērķus. Jaunieši sevi saredz kā atraktīvu, aktīvu, jautru, pieklājīgu unentuziasma pilnu sabiedrības daļu ar kuru jārēķinās. Studente saka:

„Es noteikti pieņemtu darbā jauniešus, ja būtu darba devējs. Jā!- arī tad, ja viņiem nebūtu uzkrāta iepriekšējā pieredze. Nekas! Es zinu, ka viņi ātri adaptētos un tiktu galā ar izaicinājumiem.”

Tā kā sabiedrībā negatīvajam ir lielāka tendence piesaistīt uzmanību, tajā skaitā mediju uzmanību, tad ļaundabīgie stereotipi tikai iesakņojas dziļāk sabiedrības zemapziņā un tas ir kaitīgi sabiedrības veselībai.

Apburtais loks darba meklējumos

TĒMA NR.3 - AR KĀDĀM PROBLĒMĀM JAUNIEŠI SASTOPAS MEKLĒJOT DARBU?

Aktuālākā prasība -vismaz viena gada darba pieredze noteiktā jomā. Nu jau ikkatram labi zināmais apburtais loks. Jautājums paliek aktuāls, kur dabūt pieredz, ja neļauj pat pamēģināt? 

„Lielākas iespējas dabūt darbu ir tad, ja nepretendē uz „augstajiem” amatiem, taču sāk rasties aizdomas, ka mazās pilsētās visas, izņemot Rimi un Maksima, ir prestižas darba vietas. Tas aizvaino, ka jauniešus nepārtraukti sūta „mācīties” uz lielveikaliem. Pat, ja būšu strādājis McDonaldā, Rimi, Maksimā vai Hesburgerādarba devējs, kas meklēs programmētāju to nenovērtēs,jo –redziet- nebūs darba pieredzes attiecīgajā sfērā.”

Otra populārākā prasība, pret kuru viss „atduras” ir krievu valodas zināšanas. Jaunieši labi pārzina angļu, vācu, franču u.c. valodas, bet krievu valoda izpaliek. Tikai nonākot biznesa vidē, saproti, cik svarīgi ir prast to pārvaldīt, vismaz sarunvalodas līmenī. 

Jaunieši, kuri dabūjuši darbu atzīst, ka daudz nozīmē CV pievienotā vērtība. Piemēram, atsauksmes no prakses vietu vadītājiem, piedalīšanās dažādos rīkotos projektos, ERASMUS iespējas, vai tās būtu studijas vai prakse, tas ir tas, kas veido portfolio. 

Jaunieši medijos

TĒMA NR.2 - KĀPĒC, TAVUPRĀT, MEDIJI ATSPOGUĻO JAUNIETI NEGATĪVĀ VEIDĀ?

Jauniešu pārdomas:

Kaut kādā mērā jaunieši paši rada to negatīvo paštēlu,nekad nekas no nekā nerodas. Taču, atzīsim- mūsu sabiedrībai ir tendence „no mušas uzpūst ziloni”. Turklāt sliktās ziņas ir „ejošākas”, tās ir vieglāk pārdot. Vēl viens no iemesliem varētu būt mūžsenais paaudžu konflikts, cīņa pret jauniešu patvaļu. Kāds nomelno, cits pretojas un beigās iegūst abas „karojošās” puses. Nav noslēpums, ka negatīvas ziņas piesaista lielāku auditoriju, bet liela auditorija piesaista reklāmdevējus, tie savukārt, naudu un, kurš medijs nevēlas pelnīt? Tāpat arī negatīvas ziņas raisa diskusijas sabiedrībā, tās ir daudz interesantākas, aktuālākas, jo pozitīvais ir garlaicīgs un ātri izplēn. Turklāt,vecākai paaudzei pilnīgi viss, ko mēs ( jaunieši) darām, liekas negatīvs un nepareizs, tā vienmēr bijis, ir šodien un būs mūžīgi mūžos! Latvietis ir tendēts uz sliktas informācijas „uzsūkšanu”. Tā ir latvieša ikdienas nepieciešamā deva.

Jaunieši par jauniešiem un sevi

18. oktobrī Media4Youth rīkoja tikšanos ar Vidzemes augstskolas studentiem un aktīvajiem jauniešiem no Valmieras Valsts Ģimnāzijas. Tās laikā diskutējām par jauniešu atspoguļojumu medijos, apspriedām, kādus medijus jaunieši patērē ikdienā un, ko viņi paši domā par negatīvo portretējumu medijos. Turpmākajās dienās aplūkosim katru diskusiju tēmu atsevišķi. Sekojiet līdzi!

TĒMA NR.1 – NEGATĪVAIS JAUNIEŠU ATSPOGUĻOJUMS MEDIJOS

Uz jautājumu- kā jaunieši vērtē un kā jūtās, ka medijos par tiem izsakās negatīvi, klaji naidīgi un pazemojoši, atbildes iekrāsojās skumjās krāsās.

Jaunieši nebija gatavi redzēt tik koncentrētu viedokļu apkopojumu vienuviet. Pilnīgi visi jaunieši apgalvoja, ka šāds atspoguļojums ir nepatīkams, pat aizskarošs. Kā viena no diskusijas dalībniecēm izteicās: 

„Ja raksta, ka visi jaunieši ir slinki,

 tad viņi nomelno arī mani un tas, vienkārši, nav godīgi!”

Jaunie cilvēki jūtās pazemoti un izsmieti, jo atspoguļojums, kādu var ieraudzīt medijos nebūt neatbilst tam, ko viņi piedzīvo ikdienas saskarsmē ar vienaudžiem. Kāds cits turpina tēmu, sakot, ka jaunieši dara daudz labu lietu, kuru starpā ietilpst arī palīdzēšana apkārtējiem. Neviens nenoliedza, ka ir jaunieši, kuri kļūdās, taču nedrīkst pieļaut, ka šāds atspoguļojums tiek padarīts par „pats par sevi saprotams”, nomācot un izslēdzot pozitīvos piemērus.

Diskusijas pirmās tēmas noslēgumā jāakcentē, ka nereti jaunieši ir tie, kuri praksē ievieš jaunas tradīcijas, jaunas idejas un visam dod dzīvību! Jaunieši aicina medijus pārstāt fokusēties uz negācijām, bet paskatīties uz tiem labajiem darbiem, ko viņi ir realizējuši, piemēram, kādu jauniešu sadarbības projektu. Ir nepieciešams līdzsvars. 

Paula Raudsepa intervija ar Nodarbinātības valsts aģentūras direktori Inesi Kalvāni

Jauniešu skaits, kas nedz strādā, nedz mācās uz doto brīdi pasaulē ir sasniedzis 229 miljonus. Eiropas kontekstā tie ir 5,6 miljoni, taču Latvijā bez darba ir 11,4% jauniešu. Jauniešu bezdarbs Latvijā ir kļuvis par vienu no izteiktākajām ekonomikas problēmām pēdējās desmitgades laikā. Bezdarba iemesli ir dažādi - nepietiekama pieredze, zināšanas u.c. Pievienotajā video redzama Paula Raudsepa intervija ar Nodarbinātības valsts aģentūras direktori Inesi Kalvāni. Intervijas laikā tiek gūtas atbildes uz tādiem jautājumiem, kā - kāds ir Latvijas darba tirgus? Kādēļ darba devējiem ir grūtības atrast piemērotus darbiniekus? Kādas profesijas būs pieprasītas Latvijas darba tirgū nākotnē? u.c.

Ko Valmieras iedzīvotāji domā par jauniešiem?

Lai noskaidrotu, kādas ir Valmieras iedzīvotāju domas par jauniešiem, devāmies ielu intervijās. Aptaujāti tika 50 respondenti, vecumā no 16 līdz 82 gadiem.

Kad vaicājām cilvēkiem, daudzi izbrīnā ieplata acis un ilgi domāja, ko atbildēt, bet bija arī tādi, kuri nekavējoties pauda savu viedokli - ne to pozitīvāko. Par spīti tam, jāteic, ka trešdaļa valmieriešu redz jauniešus kā aktīvus un darboties gribošus. Tas, protams, priecē. Iespējams, ka pat vienīgais, kas spēj šo salīdzinoši pesimistisko atbilžu maratonu atsvaidzināt, jo pārējās atbildes jaunieša tēlu parādīja no tumšās puses. Ceturtā daļa aptaujāto uzskata, ka jaunieši Valmierā pārāk daudz lieto alkoholu un smēķē, 17% valmieriešu min, ka jaunā paaudze ir slinka un ar zemu atbildības sajūtu, kā arī pārāk daudz laika pavada pie datoriem. Jāsaka viens- ak, šīs tehnoloģijas…

Šīs aptaujas atbildes ir viens no iemesliem, kādēļ mēs esam nolēmuši rīkoties! Jaunieši nav tikai slinki alkoholiķi, viņi ir arī labi bērni saviem vecākiem, potenciālie darba tirgus veidotāji un mūsu nākotne!